Ņemot vērā, ka:
- Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem finansējumiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1 % no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP), kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17 % no IKP. Latvijā sabiedriskajiem medijiem tērē apmēram par 10 miljoniem eiro gadā mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā;
- mediju nozarē kopumā joprojām ir novērojamas ekonomiskās krīzes sekas – reklāmas tirgus nav sasniedzis tos finanšu rādītājus, kādi pastāvēja pirms ekonomiskās krīzes (94 miljoni eiro – 2007. gadā, 84 miljoni eiro – 2018. gadā);
- papildus tam 2018. gadā Saeima pieņēma likuma grozījums par sabiedrisko mediju izeju no reklāmas tirgus 2021. gadā. Lai sabiedriskie mediji pamestu reklāmas tirgu, nākamajos gados satura veidošanai reklāmas vietā un negūto reklāmas ieņēmumu kompensēšanai būs vajadzīgs papildus finansējums;
- samērā ierasta mediju prakse ir sociālo nodokli segt tikai no pamata algas, bet ne no honorāriem. Tādējādi ilgtermiņā šo mediju darbinieki saskaras ar zemāku sociālo nodrošinātību salīdzinājumā ar tiem, kuru sociālās iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā;
- Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) diemžēl iepriekšējā periodā ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām tika izteiktas pamatotas šaubas;
- šī brīža Krievijas autoritatīvas varas propagandas kanāli ir palielinājuši savu budžetu vismaz par 300 miljoniem eiro gadā. Kopējais viņu budžets ir 1,3 miljardi eiro. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju ievērojama auditorijas grupa, kuru veido gan mazākumtautību pārstāvji, gan arī latvieši, patērēto mediju satura ievērojamo daļu veido informācijas kanāli krievu valodā, tajā skaitā Krievijas televīzijas kanāli;
- Latvijas sabiedrība šobrīd vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem. Būtiski lielāka popularitāte un uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem vērojama gados vecāko latviešu auditorijā, bet jaunākā auditorija izvēlas komerciālos medijus un digitālo saturu;
- Latvija Preses brīvības indeksā [1] ir saglabājusi augsto 24. vietu 180 valstu vidū, bet no Baltijas valstu saimes visatzinīgāk preses brīvība novērtēta Igaunijā – mūsu ziemeļu kaimiņi reitingā pakāpušies par vienu vietu un šogad ierindojas 11. pozīcijā.
Ticot, ka:
- sabiedriskie mediji Latvijā izveidoti, lai stiprinātu tās demokrātisko iekārtu un vārda brīvību, kā arī tie ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes;
- sabiedrisko mediju nākotnes saglabāšana un sabiedrisko mediju finansēšana, kas ļauj tiem investēt tehnoloģijās un sagatavoties digitālajai revolūcijai, ir kritiski svarīga;
- ir ārkārtīgi svarīgi, lai NEPLP ieceltās personas būtu un tiktu uzskatītas par pamatotām un neatkarīgām, jo ja šāda padome tiek uzskatīta tikai par politiskiem ielikteņiem, tas apdraudēs uzticību šādai institūcijai un sabiedrisko mediju pašreizējo neatkarību;
- Latvijas valsts pienākums ir ne tikai garantēt Satversmē noteiktās tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, bet arī nodrošināt, ka šīs brīvības neapdraud demokrātisko valsts iekārtu un nacionālo drošību.
Atzīstot, ka:
- neatkarīgi un kvalitatīvi mediji demokrātijā ir nevis līdzeklis, bet neaizstājama patstāvīga platforma sabiedrības ne tikai politiskās gribas, bet arī nacionālās identitātes un kultūras veidošanā, kā arī sociālo konfliktu risināšanā;
- sabiedrība, kurā darbojas spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas rezonē ar sabiedrībā esošām aktualitātēm, ir vairāk iesaistīta politiskajā dzīvē un politiskā sistēma ir krietni stabilāka, bet korupcija tiek uzraudzīta un regulāri novērsta. Valsts iedzīvotāji ir politiski neatkarīgi un vairāk apmierināti ar demokrātisko iekārtu kopumā.
Partija “Latvijas attīstībai” aicina:
- palielināt Latvijas budžetā dotācijas apmēru līdz 0,17 % no IKP, nosakot, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā, bet peļņu nevarēs izmaksāt dividendēs – tā jāizmanto medija darbības nodrošināšanai;
- turpināt iesākto procesu un veikt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021. gadā, paredzot tam papildus finansējumu;
- Saeimas darba kārtībā pašlaik esošajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektā iestrādāt nepieciešamo regulējumu, lai noteiktu atbilstošu sabiedrisko mediju neatkarības un uzraudzības modeli;
- neizmantot jēdzienu “viltus ziņas” ar nolūku graut sabiedrības uzticēšanos plašsaziņas līdzekļiem vai diskreditēt kritisku viedokļu paudējus;
- pārveidot Latvijas Radio, Latvijas Televīziju un Latvijas Sabiedrisko mediju portālu LSM.lv par vienotu organizāciju, kas uzlabotu tās pārvaldības modeli un padarītu efektīvāku cilvēkresursu politiku, tādējādi radot iespēju vairāk uzmanības veltīt oriģināla satura radīšanai.
