Pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanās

2020. gada kongress

Ņemot vērā, ka:

  • pasaulē ir smaga COVID-19 izraisīta krīze, valstīm piedzīvojot smagāko ekonomikas kritumu kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes;
  • Latvijā krīze ir skārusi visas tautsaimniecības nozares, atsevišķām nozarēm, piemēram, tūrismam ciešot īpaši smagi;
  • COVID-19 izplatībai pasaulē turpinoties un Eiropai piedzīvojot kārtējo vilni, strauja ekonomikas atkopšanās nav paredzama un arvien reālistiskāki kļūst ekonomisko prognožu scenāriji, kas paredz lēnāku un sadrumstalotu ekonomikas atveseļošanos;
  • 2019. gadā izstrādātie Latvijas reģionālās politikas pamatnostādņu uzstādījumi ir zaudējuši aktualitāti COVID-19 izraisītās socioekonomiskās krīzes dēļ;
  • Eiropas Savienība strādā pie jaunām ekonomikas atveseļošanās iniciatīvām, tostarp līdz 2050. gadam plāno kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.

Ticot, ka:

  • virknei atbalsta instrumentu, kuri ieviesti krīzes pārvarēšanai īstermiņā, būtu jābūt pieejamiem arī pēc krīzes beigām;
  • ieviestos atbalsta mehānismus ir jāturpina pilnveidot, padarot tos fokusētākus uz noteiktu aktuālu COVID-19 izraisītu problēmu risinājumu;
  • īstenotā Administratīvi teritoriālā reforma veicinās investīciju piesaisti, ekonomisko procesu efektīvāku plānošanu, sociālās vides stabilizāciju, iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu pārstrukturēšanu, kas savukārt veicinās reģionu ekonomisko attīstību;
  • Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns paredz Eiropas Savienības finansējumu un regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas;
  • tūrisma nozare var būt daļa no zaļās ekonomikas attīstības, kas līdz šim nebija pienācīgi novērtēts faktors, ko uzskatāmi ir parādījuši COVID-19 pandēmijas izraisītie procesi.

Atzīstot, ka:

  • krīzes apstākļos valsts var spēlēt nozīmīgu lomu ekonomikas veicināšanā, tai skaitā ar valsts pasūtījumiem veicinot noteiktu nozaru dzīvotspēju.

Partija “Latvijas attīstībai” aicina:

  • veidojot jaunus atbalsta mehānismus uzņēmumiem, tos plānot esošās krīzes kontekstā, prioritāri risinot ražojošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspējas un attīstības jautājumus;
  • veicināt investīciju piesaisti Latvijas uzņēmumiem caur dažādiem finanšu mehānismiem (tai skaitā valsts pasūtījumiem) ar paredzamu ilgtspējīgu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;
  • rast radošus un inovatīvus risinājumus, izstrādājot ilgtermiņa stratēģiju, kas veicinās tūrisma industrijas un ar to saistīto nozaru attīstību un stabilizāciju pēckrīzes periodā.
  • pārveidot esošos dīkstāves pabalstu mehānismus par fokusētām un laikā ierobežotām atbalsta programmām.