Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

Ņemot vērā, ka:

  • lai nodrošinātu Latvijas valsts un visas Eiropas Savienības ilgtspējīgu izaugsmi, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Ir skaidrs, ka agrākais ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām. Nav iespējams izveidot nākotni, ņemot par pamatu modeli “paņemt, izlietot, izmest”;
  • daudzi dabas resursi ir ierobežoti, un ir jāatrod veids, kā tos ilgtspējīgi izmantot no vides un ekonomikas viedokļa. Izmantot esošos resursus labākajā iespējamajā veidā ir arī uzņēmumu ekonomiskajās interesēs;
  • ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana ir viens no ilgtspējīgas attīstības stūrakmeņiem. 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtajā rezolūcijā “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” 5 par vienu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir noteikts ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;
  • patlaban plastmasas ražošanas, izmantošanas un izmešanas veidam ir raksturīgi videi, klimatam un ekonomikai postoši trūkumi un potenciāli negatīva ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību;
  • aprites ekonomika tiek piedāvāta kā ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšana ekonomikā pēc iespējas ilgi, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, un tā ietekmi uz vidi;
  • šie trūkumi rada plašas sabiedrības bažas, proti, 74 % ES iedzīvotāju ir pauduši bažas par plastmasas ietekmi uz veselību un 87 % uztraucas par tās ietekmi uz vidi;
  • preču atkārtota izmantošana kā biznesa modelis paver iespējas jauna virziena sociālai uzņēmējdarbībai. Raksturīgākie virzieni šādam biznesa modelim ir apģērbu/apavu un citu preču, kuras vairs nav tā lietotājam vajadzīgas, tālāka nodošana lietošanā caur sociālajām platformām, sociālajiem dienestiem vai labdarības organizācijām.

Ticot, ka:

  • pašreizējais politiskais impulss būtu jāizmanto, lai pārietu uz ilgtspējīgu aprites ekonomiku, kas aicina uz sistēmiskām pārmaiņām resursu taupīšanai;
  • stratēģija attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu būtu jāizmanto arī kā līdzeklis, ar ko stimulēt jaunus, gudrus, ilgtspējīgus un cirkulārus modeļus uzņēmējdarbībā, ražošanā un patēriņā, aptverot visu vērtības ķēdi saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu.

Atzīstot, ka:

  • preču atkārtota izmantošana attiecas uz visa veida produktiem (gan ražošanas iekārtam, sadzīves precēm un biroja aprīkojumu, gan arī mēbelēm un apģērbu) un uz visiem pārvaldības sektoriem (uzņēmējdarbību, publisko sektoru un mājsaimniecībām);
  • ir nepieciešama visu ieinteresēto personu vienota un koordinēta rīcība visas vērtības ķēdes garumā, lai gūtu panākumus un sasniegtu ekonomikai, videi, klimatam un veselībai labvēlīgu rezultātu;
  • pilsoniskā sabiedrība būtu pienācīgi jāiesaista un jāinformē, lai tā spētu prasīt ražošanas nozarei ievērot saistības un pienākumus;
  • plastmasa ir vērtīgs materiāls, ko plaši izmanto visās vērtības ķēdēs un kas noderīgs gan sabiedrībai, gan ekonomikai, ja to izmanto un pārvalda atbildīgi.

Partija “Latvijas attīstībai” aicina:

  • visus nozares dalībniekus atbalstīt pētniecību alternatīvo un videi draudzīgo materiālu ieviešanā;
  • ražot un izmantot visa veida produktus ilgtspējīgā veidā, lai samazinātu atkritumu rašanos un bīstamo vielu izmantošanu;
  • mudināt uzņēmumus, jo īpaši lielos un starptautiskos, īstenot ilgtspējīgu praksi, iekļaut to ziņošanas ciklā informāciju par ilgtspējību;
  • Latvijas Republikas Saeimu īstenot likumdošanas iniciatīvas, kas ierobežo nepārdomātu plastmasas lietojumu un mudina uz resursu atkārtotu izmantošanu.