Ņemot vērā, ka :
- Starptautiskos novērtējumos Latvijas Inovācijas politikas rezultāti tiek vērtēta kā zemi un ļoti zemi (piemēram, Globālās konkurētspējas indekss 2016-2017 – 49 vieta no 140 valstīm); Globālais inovācijas indekss 2017 – 33 vieta no 127 valstīm, Bloomberg inovācijas indekss 2017 – 39 vieta (pasaules ranga TOP50); Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats 2017 – 24vieta no 28 valstīm);
- Viens no kritiskākajiem aspektiem starptautiskajos novērtējumos ir atvērta, izcila, pievilcīga pētniecības sistēma, t.sk. valsts investīcijas pētniecībā;
- Zinātnisko darbību regulē “Zinātniskās darbības likums” (2005.gads), kas paredz, ka “Ikgadējais kopējais valsts un privātpersonu finansējuma apjoms zinātniskajai darbībai — 3% no IKP — sasniedzams līdz 2010.gadam” (Pārejas noteikumu 5.pants);
- Zinātnes un Pētniecības finansējums nav ticis palielināts kopš finanšu krīzes un 2018.gadā nesasniedz pat 1% no IKP;
- Finansējums zinātnei ir fragmentārs un bez fokusa un pakārtots ES struktūrfondu programmu dažādiem darbības cikliem, kā rezultātā pat ierobežotā finansējuma apjoms nesniedz pietiekošu efektu;
- Ir maz sadarbības ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem zinātnes komercializācijā (t.sk. tehnoloģiju pārnesē);
- Rezultātā strauji samazinās zinātnieku skaits Latvijā un netiek veidota pievilcīga sistēma jaunajiem zinātniekiem, tajā skaitā perspektīvie zinātnieki emigrē uz starptautiskiem institūtiem un tos ir sarežģīti atgriezt Latvijas sistēmā, kā arī ir sarežģīti piesaistīt starptautiska līmeņa pētniekus un pētnieku grupas no ārvalstīm.
Ticot, ka:
- Zinātnes un pētniecības rezultāti ir svarīgs avots inovācijai un ekonomikas transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm;
- Latvijas zinātniskajās un pētnieciskajās organizācijās ir starptautiski konkurētspējīgi pasaules līmeņa zinātnieki;
- Iekšēja konkurence starp zinātniekiem paaugstinās kopēju Latvijas zinātnes konkurētspēju;
- Latvijas zinātnes sasniegumi ir starptautiski konkurētspējīgi un komercializējami, īstenojot mērķtiecīgu inovācijas politiku;
- Modernas zinātniskās institūcijas Latvijā spētu koncentrēt ap sevi koncentrēt ne vien labākos Latvijas, bet arī pasaules zinātniekus (t.sk. no Latvijas aizbraukušos)
Partija “Latvijas attīstībai” uzsver, ka:
- Finansējums zinātnei un pētniecībai ir kardināli jāpalielina vismaz līdz Zinātniskās darbības likumā noteiktajam – 3% no IKP;
- Valsts budžetam ir jārāda priekšzīme un 3 gadu laikā valsts budžeta finansējumam zinātnei jāsasniedz 1% no IKP;
- Pētniecības sistēma ir jāveido, koncentrējot to konkurētspējīgākās un lielākās institūcijās;
- Nepieciešams veidot nodokļu politikas un valsts budžeta stimulus ciešākai uzņēmumu sadarbībai ar zinātniskajām un pētniecības institūcijām, lai sekmētu privātā finansējuma piesaisti lietišķajai zinātnei;
- Valsts politika zinātnes finansēšanas jomā jāveido pārskatāma un prognozējama (tā nedrīkst tikt veidota cikliski un pakļauta tikai ES struktūrfondu finansējumam);
- Finansējuma piešķiršanas mehānismi (gan bāzes finansējums, gan papildus) jābalsta uz savstarpējās un starptautiskās konkurētspējas potenciālu.
