Tieši pirms diviem gadiem, 2018. gada 13. decembrī, mani ievēlēja par “Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāri. Kad drīz pēc tam saņēmu ironisku komentāru par to, kas tad nu es tagad būšu—ģenerālis vai sekretāre—, sapratu, ka ir visai grūti definēt, ko šī amata apraksts sevī ietver. Ko ģenerālsekretārs dara? Vai drīzāk: ko tik ģenerālsekretārs nedara.
Esi gan organizatorisks, gan administratīvs atbalsts visai organizācijai; esi tas ķēdes posms, kas uztur saikni starp dažādām institūcijām, reģionālajām nodaļām, partijas valdi un biedriem; esi tas cilvēks, kas gan mierina, gan mobilizē. Īsumā: vienlaikus jārisina simts un viens jautājums.
Arī fakts, ka kļūšu par pirmo sievieti ģenerālsekretāres postenī, līdzi nesa savu atbildības nastu. Kā ikvienai sievietei politikā, sapratu, ka, lai apliecinātu savas spējas, nāksies strādāt divreiz vairāk. Te gan vēlos teikt īpašu paldies visai “Latvijas attīstībai” komandai par to, ka iestājamies par mūsu kolektīvajām vērtībām un ideāliem ne vien “uz papīra”, bet arī praksē. Lēmums par manis ievēlēšanu ir apliecinājums tam, ka tiekšanās uz dzimumu līdztiesību nav tikai sauklis mūsu partijas programmā, bet gan ikdienas realitāte. Prieks, ka ar laiku jaunas sievietes arī citās partijās pretendēja un tika ievēlētas līdzīgos amatos, jo, kā jau mēs zinām, nav jomas politikā, kur sievietei nebūtu vietas.
Es pievienojos “Latvijas attīstībai” 2014. gadā, kad atgriezos Latvijā pēc sešiem nodzīvotiem gadiem ārzemēs, un sapratu, ka valstī daudz kas jāuzlabo. Vajag pārmaiņas. Starp citu, tolaik partijas reitings bija kaut kur starp 0,9 un 1,4 procentiem, un, tāpat kā dauzi citi, partijas rindās iestājos nevis izdevīgas statistikas vadīta, bet gan tādēļ, ka “Latvijas attīstībai” komandas vēstījums atbilst manas pašas pārliecībai. Kopš tā laika esmu aktīvi līdzdarbojusies partijas dzīvē dažādos veidos un formātos: vadīju darba grupas, piedalījos programmu izstrādē, kopā ar kolēģiem vadīju kampaņas, biju partijas valdes locekle un nu vadu mūsu partijas biroju. Kopā esam gājuši cauri visādiem posmiem: esam zaudējuši un uzvarējuši, esam strīdējušies un svinējuši, esam auguši un attīstījušies—gan katrs atsevišķi, gan visi kopā. Kā organizācija, kā partija, kā komanda. Neskatoties uz to, ka darbs ir stresa pilns, tas vienlaikus ir neizsakāmi aizraujošs. Un par to man jāpateicas ikvienam biedram. Mēs esam tik dažādi, tik zinoši, tik ambiciozi. Katrs savas jomas eksperts, bet arvien gatavs izkāpt no komforta zonas, lai apgūtu jaunas zināšanas, uzkrātu jaunu pieredzi un stātos pretī jauniem izaicinājumiem. Un, kas ne mazāk būtiski, mēs allaž esam gatavi aizstāvēt un cīnīties par liberālajām idejām. Bet ne populistiski. Pēc būtības!
Es esmu lepna būt par daļu no šīs komandas un esmu pateicīga, ka kolēģi mani atkārtoti apstiprinājuši amatā, dodot man jaunu mandātu. Mums priekšā ir daudz darba. Nav šaubu. Es esmu pārliecināta, ka mūsu komanda rūpīgi, neatlaidīgi un nenogurstoši strādās, lai pabeigtu un ieviestu Adiministratīvi teritoriālo reformu; lai pieņemtu gudrus un pragmatiskus lēmumus Latvijas attīstības vārdā un lai pārliecinoši startētu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Ticu, ka ne es vienīgā esmu ievērojusi, ka “Latvijas attīstībai” biedri ir pieraduši strādāt daudz un dikti. Mēs patiesi esam varens spēks, taču, kļūstot dižākiem, arī pretspēks vairojas. Lai noturētu fronti, mums nāksies cīnīties vēl brašāk. Par mūsu vērtībām, idejām un redzējumu. Jā, uzdevums nav no vieglākajiem, taču citu variantu mums nav. Jāturpina strādāt. Un, kopā strādājot, ticu, ka būs ne viens vien brīdis, kad priecāsimies, svinēsim un baudīsim saldo uzvaras garšu!
Ģenerālis? Sekretāre? Man gribētos ticēt, ka ne viens, ne otrs. Abi kopā: ģenerālsekretāre.
