Zemnieki devušies ielās protestēt pret tajā skaitā birokrātiju lauksaimniecības jomā. Uzņēmēji regulāri sūdzas par milzīgu, pārmērīgu birokrātiju Eiropas naudas projektos. Pat banku sektorā no valsts uzspiestas birokrātijas un prasību tagad tik daudz, ka pat ASV vēstniekam Latvijā ir grūtības atvērt bankas kontu. Kā esam nonākuši līdz tam? Un ko darīt, lai tiešām izbeigtu šo birokrātijas dominēšanu?
Birokrātizācijas iemesli, protams, mēdz būt vairāki un dažādi. Bet, pēc manas pieredzes valsts pārvaldē un politikā, viens iemesls ir pāri visiem citiem, vismaz mūsu valstī. Birokrātija sāk zelt un plaukt tur, kur beidzas politiska līderība. Ne visi valsts ierēdņi ir ‘birokrāti’, bet visi ierēdņi agrāk vai vēlāk par tādiem kļūst apstākļos, kad politiķi nav orientēti uz rezultātu un neuzņemas politisku atbildību par saviem lēmumiem.
Kā rīkoties ierēdnim, kurš saņem vispārīgus, nekonkrētus uzdevumus no sava politiskā vadītāja?
Kā rīkoties ierēdnim, kurš vairāku gadu garumā ir vērojis, kā neveiksmes rezultātā vadošies politiķi neuzņemas atbildību par savu darbību vai bezdarbību, bet tā vietā izvēlas grēkāzi starp saviem padotajiem – ierēdņiem? Šis ierēdnis darīs visu, lai aizsargātu sevi. Viņš radīs tik lielu papīru un noteikumu kalnu, cik vien iespējams – lai jebkurš auditors nevarētu pārmest instrukciju neesamību vai nesekošanu tām. Viņš nodrošinās maksimāli iespējamo citu ierēdņu un amatpersonu parakstu skaitu zem katra soļa, lai neviens nevarētu viņam pārmest kaut kādu patvaļību vai iniciatīvu. Šīs ierēdnis kļūs par birokrātu un radīs nebeidzamu birokrātiju. Vai jūs viņa vietā nedarītu tapāt?
Kad politiskās līderības nav, pat cīņa ar birokrātiju izvēršas vēl lielākā birokrātijā. Kur nu vēl labāks piemērs nekā partijas “Jaunā Vienotība” tā saucama “nulles birokrātijas” pieeja.
Notikumu hronoloģija ir šāda:
– Savā 2018.gada priekšvēlēšanu kampaņā partija “Vienotība” sola ieviest “nulles birokrātijas” pieeju valsts pārvaldē. Plānots ka turpmāk “pieņemot ikvienu jaunu regulējumu valstī, atcels divus jau spēkā esošus noteikumus, instrukcijas u.tml.”
– 2019.gadā “Jaunās Vienotības” valdība izskata un pieņem informatīvo ziņojumu “Par “nulles birokrātijas” pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā”. Tajā pausta apņemšanās “iesniedzot apstiprināšanai MK tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu vai rada jaunas atbilstības izmaksas uzņēmējiem, ministrijai vienlaikus ir jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai samazina administratīvo slogu vai atceļ atbilstības prasības līdzvērtīgā apmērā”. Gadījumā, “ja samazināmais slogs netiek identificēts, tiesību akta projekts netiek virzīts apstiprināšanai MK.”
Valdība šo ziņojumu pieņem un uzdod visām ministrijām no 2019. gada 1. novembra tiesību aktu izstrādes procesā nodrošināt informatīvajā ziņojumā paredzētās “nulles birokrātijas” pieejas ievērošanu. Valsts Kancelejai – uzraudzīt!
Pagājuši vairāk nekā četri gadi. Un? Lieki teikt, nekas nav dzirdēts par atceltajam prasībām vai samazināto slogu.
Slogu palielinošie tiesību akti kā tika iesniegti valdībā, tā arī tiek iesniegti. Tikai Valsts Kanceleja savā kārtēja ziņojumā (2022.gada februāris) triumfāli ziņo, ka “ieviests “nulles birokrātijas” princips administratīvā sloga samazināšanai.” Taču realitātē papīru un pieeju noteikti ir vairāk, bet reāla rezultāta nav.
Kāpēc tas viss noticis? Acīmredzot “Jaunās Vienotības” politiķiem – šīs iniciatīvas autoriem, nekad nav bijis reālas intereses par šo iniciatīvu, par birokrātijas mazināšanu utt. Tā laika premjeru tas tik ļoti neinteresēja, ka viņš neuzskatīja par vajadzīgu sekot šīs jaunās ‘pieejas’ īsajai dzīvei. Vai par “nulles birokrātijas” pieeju pat atceras jaunā “Vienotības” premjere? Labs jautājums.
Birokrātija ir sekas politikai, kas nav orientācijas uz rezultātu, kurai nav līderības, un nav gatavības uzņemties atbildību par savām iniciatīvām tās sekām. Birokrātizāciju izdosies reāli mazināt tikai nākot pie varas politiķiem, kuri ir orientēti uz rezultātu, kuri neslēpsies aiz ierēdņu mugurām un būs gatavi uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
