Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā radīja dabasgāzes un līdz ar to arī energoresursu cenu kāpumu visā pasaulē, un viens no lielākajiem cenu lēcieniem bija tieši Latvijā. Arī AS “Rīgas Siltums” īpaši nekavējas savu tarifu celšanā: no pirmskara 57 EUR/MWh līdz 183 EUR/MWh 2022. gada apkures sezonā. Tas ir bez pievienotās vērtības nodokļa! Samazinoties energoresursu cenām tirgū, “Rīgas Siltums” nesteidzas samazināt savus tarifus, radot milzīgu finansiālu slogu rīdziniekiem, it sevišķi pensionāriem un citām mazaizsargātām grupām.
Fakti ir šādi. Apmēram 80-90% no siltumenerģijas tarifa veido kurināmā (dabasgāzes un šķeldas) izmaksas. Turpmāk var fokusēties uz tirgus dabasgāzes cenu, jo šķeldas tirgus cena ļoti cieši ar to korelē. Proti, palielinoties gāzes cenai, palielinās arī šķeldas cena un otrādi. Pirmskara periodā, kad dabasgāzes tirgus cenas bija ļoti zemas (ap 20 EUR/MWh), “Rīgas Siltuma” tarifs bija 40-50 EUR/MWh. Šodien spēkā esošais tarifs ir 90 EUR/MWh. Turklāt uzņēmums tikko iesniedzis jauno tarifa piedāvājumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) nākamajiem diviem gadiem: tie paši 90 EUR/MWh. Tas neskatoties uz to, ka dabasgāzes cena Eiropas tirgos atkal sasniegusi pirmskara līmeni – ap 25 EUR/MWh. Tas norāda uz to, ka siltumenerģijas tarifam rīdziniekiem vajadzētu būt tuvāk 50 EUR/MWh, nevis gandrīz divas reizes lielākajam, uz ko uzstāj ‘Rīgas Siltums’.
Publiskajā telpā “Rīgas Siltumam” vairākkārt uzdoti jautājumi par piedāvāto siltumenerģijas tarifu neatbilstību kurināma tirgus cenām. Uzņēmums izvēlējies šos jautājumus ignorēt. Mans “Latvijas attīstībai” kolēģis un Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps aicināja “Rīgas Siltuma” valdi uz Mājokļu un vides komitējas sēdi, bet arī tur uzņēmuma vadība izvairījās no tiešām atbildēm par siltumenerģijas tarifu atbilstību tirgus situācijai.
Lai gan “Rīgas Siltums” par 98% pieder Rīgas pašvaldībai un valstij, uzņēmuma akcionāru struktūra kaut kādu iemeslu dēļ izveidota tāda, kā ne Rīgas pašvaldībai (ar 49%), nedz Ekonomikas ministrijai (arī ar 49%) nav vairākuma un līdz ar to faktiskās akcionāra kontroles.
Kas no tā visa ir ieguvējs? Diez vai augsto tarifu noturēšana ir daļa no uzņēmuma peļņas maksimizēšanas stratēģijas – jo par 98% šī tomēr ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība. Drīzāk tik liela neatbilstība liecina par to, ka dabasgāze vai šķelda tiek iepirkti nevis par tirgus, bet par krietni augstāku, iespējams, pat apzināti mākslīgi paaugstinātu cenu. Kāds vai kādi no tā nopelna desmitiem miljoniem eiro – uz rīdzinieku un pensionāru rēķina.
Kas tālāk? Šodien bumba ir SPRK lauciņā, tam ir iespējas paradīt, vai iesniegtie tarifi tiek izvērtēti rūpīgi un pēc būtības, vai tikai formāli. Savukārt “Rīgas Siltuma” vadībai nepieciešamas ieviest maksimālu skaidrību par sava siltumenerģijas tarifa veidošanu un beidzot atbildēt uz jautājumu, kāpēc siltumenerģijas tarifs paliek nemainīgs, dabasgāzes un šķeldas tirgus cenai pēdējo divu gadu laikā samazinoties gandrīz divas reizes?
Vjačeslavs Dombrovskis
ekonomikas zinātņu doktors, “Latvijas attīstībai” Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāts
