Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta (MFF) sarunas tuvojas izšķirīgajam posmam. Latvijas uzdevums šajās sarunās ir skaidrs – aizstāvēt mūsu valsts intereses laikā, kad ģeopolitiskā realitāte ir fundamentāli mainījusies. Šajās sarunās Latvijai ir jāizcīna ne tikai tradicionālās prioritātes, bet arī ambiciozāks kopējais budžeta apjoms. Ko tas ietvertu?
Robežvalstu atbalsts nav greznība
Valstīm, kas robežojas ar agresoru, arī Latvijai, ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts dažādās formās. Tas ietver robežas izbūvi, investīcijas pierobežā un atbilstošu infrastruktūru. Šī cīņa nebūs viegla, jo iemaksātāju valstis, kurām pašām ir nopietnas budžeta problēmas mājās, vēlas redzēt mazāku nākamo ES budžetu, nekā tas būtu nepieciešams. Tomēr robežas drošība un mūsu austrumu reģiona noturība ir visas Eiropas Savienības interesēs, nevis tikai Baltijas valstu “vietējais” jautājums.
Kohēzija un lauksaimniecība paliek pamatā
Kohēzijas politika un lauksaimniecības atbalsts joprojām ir Latvijai būtiski. Šīs jomas nevar upurēt citu prioritāšu vārdā. Tajā pašā laikā nauda ES budžetā nav tikai “aploksne, ko pastiept pāri galdam”. Ir nepieciešams atbalsts inovācijām un zinātnei – arī (un jo īpaši) valstīm, kurām līdz šim šajās jomās nav gājis tik labi. Latvija no lielāka zinātnes un inovāciju finansējuma iegūst, nevis zaudē. Tā ir iespēja mūsu ekonomikai augt straujāk.
Budžetam jāatbilst šodienas vajadzībām
Lielais jautājums nav tikai atsevišķu programmu sadalījums, bet gan kopējais budžeta apjoms. Tas ir jāpadara lielāks un atbilstošs pašreizējām vajadzībām – aizsardzībai, konkurētspējai un inovācijām, kā arī veselības programmām (piemēram, vēža ārstēšanas atbalstam), kur Latvijai ir skaidras un pamatotas vajadzības. Vecās dalībvalstis ar savām fiskālajām problēmām mēģinās vilkt budžetu uz leju; Latvijas valdības uzdevums ir neļaut šim spiedienam noteikt galarezultātu.
Eiropas Parlamenta puse strādā tajā pašā virzienā gan par robežas un pierobežas atbalstu, gan par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu, gan par citām programmām, kas veicina ekonomikas modernizāciju. Sarunas ir smagas, un galīgais lēmums visdrīzāk gaidāms nākamā gada sākumā. Premjerministram Andrim Kulbergam šajās sarunās ir jāturas pie skaidras līnijas: Latvijas intereses prasa ne tikai savu daļu, bet arī pietiekami lielu un ambiciozu kopējo budžetu.
Veiksmi vēlēt var tikai kopā, jo Latvijas interesēm atbilstošs daudzgadu budžets ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas pozīcijām ES, mūsu ekonomikas attīstībai un mūsu drošībai kā pierobežas reģionam.
