Intervija ar Leonu Līdumu
Skolotājs, ģimnāzijas direktors, pašvaldības un Saeimas deputāts, ilggadējs Aizkraukles novada mērs — tāda ir kvalifikācija un pieredze, kādu no kandidāta pieprasa vēlētāji. Leons Līdums pavadījis daudzus gadus kopā ar savu komandu, padarot pašvaldību attīstītāku un stiprāku, tāpēc tagad gatavs izmantot šo pieredzi, lai padarītu visu Latviju spējīgāku un labāku.
Pastāstiet, kā vērtējat abas pašvaldību reformas, jo esat pieredzējis, kā notika abas!
Kad sāku strādāt domē, tieši notika 2009. gada teritoriālā reforma. Toreizējais Aizkraukles rajons sadalījās sešās daļās. Savukārt 2021. gada reformā bija jūtama pretošanās apvienošanai. Bija jāpieliek lielas pūles, lai izveidotu lielāku un labāk funkcionējošu pašvaldības pārvaldes modeli. Vajadzēja daudz ko savienot, piemēram, grāmatvedības, iestādes utt., daudz ko vajadzēja veidot no jauna. Tas bija grūti, bet arī interesanti. Te bija ļoti svarīga mūsu visu prasme sadarboties un lūkoties uz šo procesu kā kopīgu veidojumu, pārvarot savu līdzšinējo piesaisti savai vietai.
Es iestājos par šo reformu, jo biju pārliecināts, ka mēs nevarēsim vairs Latvijā pastāvēt un attīstīties, būdami pārlieku sadrumstaloti. To apliecināja kovida periods un pēc tam Krievijas pilnmēroga iebrukums Ukrainā. Šobrīd veicamās pašvaldību funkcijas maziem novadiem vairs nebūtu pa spēkam. Reformas gaitā novadi ir padarīti lielāki un stiprāki! Tajā skaitā finansiāli. Varam atļauties lielākus projektus, apjomīgākus darbus. Tagad apvienotās speciālistu nodaļas veiksmīgāk veic savus uzdevumus un sniedz pakalpojumus vienādi visa novada iedzīvotājiem.
Būtu vērtīgi, ja no katras pašvaldības Latvijā ievēlētu vismaz vienu deputātu Saeimā, lai šī pārstāvniecība būtu tieša un nepastarpināta.
Jā, tāds novads vienmēr būs vinnētājs. Bet tikpat svarīgi ir, lai tie, kurus ievēl, nezaudētu saikni ar savējiem novadniekiem. Atklāti sakot, ir zināmi šādi gadījumi, ka pēc ievēlēšanas deputāts vairs neizrāda interesi sadarboties ar bijušajiem kolēģiem domē. Manuprāt, sadarbība būtu noderīga abām pusēm. Jābūt sazobei ar reģionu un tautu!
Kā savulaik pats rīkojāties?
Strādājot Saeimā, es turpināju nedaudz mācīt fiziku Aizkraukles novada ģimnāzijā. Pretējā gadījumā var sanākt izolēties un zaudēt realitātes izjūtu. Pamatā sadarbojos ar pašvaldībām, uzņēmējiem, pedagogiem un biedrībām. Ar jebkuru iedzīvotāju, kam bija kas apspriežams. Grūti iedomāties, bet toreiz vēl nebija sociālo tīklu. Starpnieki bija preses izdevumi, sabiedriskie mediji un žurnālisti. Pēc pašvaldību reformas ieviesām principu, ka reizi nedēļā braucam uz tikšanos ar iedzīvotājiem. Tagad katru pirmdienas vakaru domes amatpersonas brauc pie iedzīvotājiem uz pilsētām un pagastiem. Gan pašvaldību deputāti, gan Saeimas deputāti ir atbildīgi, lai Latvijas visas teritorijas līdzsvaroti attīstītos.
Esat arī Zemgales plānošanas reģiona vadītājs…
Zemgales plānošanas reģionā ietilpst sešas pašvaldības, un tās nodrošina reģiona attīstības plānošanu, pašvaldību sadarbību, kopīgu projektu īstenošanu, sabiedriskā transporta organizēšanu un daudzas citas jomas. Novadiem taču jāsadarbojas ne tikai ar Rīgu, bet arī savā starpā! Pašvaldībām mūsu valstī vispār ir diezgan liela autonomija savu funkciju veikšanā, un tas ir pareizi, jo apstākļi pat Zemgales ietvaros var ļoti atšķirties.
Piemēram, Pļaviņās vai pie Jelgavas katru gadu var gadīties plūdi, bet Dobelē tāda varbūtība maza. Tas, ka reformas laikā tika ieviests iedzīvotāju līdzdalības budžets, ir ļoti labs princips. Tas ir demokrātisks process, kurā pašvaldība atvēl noteiktu naudas summu no sava budžeta, lai iedzīvotāji paši tieši izlemtu, kādus uzlabojumus savā apkārtnē par šo naudu īstenot. Nepiepildījās bažas, ka centra iedzīvotāji pārbalssos mazāko pagastu projektus. Tas veicina iedzīvotāju kopienas saliedēšanos un dod iedzīvotājiem sajūtu, ka viņi spēj ietekmēt norises savā pagastā vai pilsētā.
Ar savu nenoliedzamo pedagoģiskā darba un ģimnāzijas direktora pieredzi noteikti varat dot vērtējumu tām reformām izglītībā, kādas valdība atkal cenšas steigā “izdzīt cauri”, kaut septembris jau sācies. Devīto klasi tagad varēšot pabeigt, nespējot runāt valsts valodā un nenoliekot matemātikas eksāmenu, bet diploms rokā.
Atklāti sakot, es par šo esmu lielā šokā. Man kā bijušajam pedagogam liekas: vērtēšana ir viena no izglītošanās procesa sastāvdaļām. Tajā skaitā zināšanu salīdzināšana ar standartiem, tā ir personības izaugsmes neatņemama sastāvdaļa. Darbā un dzīvē tevi visu laiku novērtēs, tu karjerā būsi spēcīgāks, ja spēsi grūtības pārvarēt. Tieši vasaras noslēgumā IZM ir radījusi vairākas negaidītas iniciatīvas grozīt jomu reglamentējošus tiesību aktus, gribot ieviest nozīmīgas, bet iepriekš neizdiskutētas lietas — piemēram, ierosinājums atļaut pamatizglītību iegūt bērniem, kas centralizēto eksāmenu nav nokārtojuši, to izdarījuši tikai uz nulli.
Noteikumi joprojām nav pieņemti. Kādi tie būs beigās — vai kāds to maz zina?
Tā nav laba prakse! Mums kā mazai nācijai jāspēj būt konkurētspējīgai ar savu izglītotību! Nedrīkstam palikt par lētu un nekonkurētspējīgu darbaspēku, kas pat mūsu pašu valstī nebūs vajadzīgs. Saeimai un valdībai jārīkojas gudri, lai sadarbotos ar daudzajiem jomas speciālistiem un stiprinātu izglītības jomu Latvijā.
Ievēlēšanas gadījumā rīkosieties, lai novērstu šādus kaitējumus valstij?
“Latvijas attīstībai” sarakstā ir daudzi profesionāļi, tajā skaitā pedagogi, skolu direktori un augstskolu pasniedzēji, kas jau tagad ir parādījuši savu varēšanu. Mēs esam pierādījuši, ka spējam veikt reformas, turklāt pareizas reformas, kas valstij un cilvēkiem nāk par labu. Izglītība ir viena no “Latvijas attīstībai” būtiskajām prioritātēm, jo visi pilsoņi to uzskata par prioritāti.
Kā vērtējat novadu reģionālās identitātes iznešanu valsts mērogā?
Skatoties vēlēšanu apgabalu un plānošanas reģionu karti, tajā ietilpst gan Zemgale, gan Sēlija, gan Vidzemes teritorijas daļa. Mani priecē, ka pēdējā laikā šīs atšķirības arvien vairāk tiek respektētas. Nu jau kultūrvēsturisko zemju likumam ir pieci gadi. Šis likums ir nozīmīgs mūsu daudzveidīgo apdzīvoto teritoriju identitāšu saglabāšanā. Savā daudzveidībā esam interesantāki viens otram un arī citiem. Priecē Sēlijas pašaizziņas izaugsme. Sēļiem ir sens sapnis — izveidot savu novadu! Viss ir procesā! Zemgaliešu vidū es jūtu pozitīvu attieksmi pret sēļiem, vidzemniekiem un otrādi. Līdzīgi kā Kurzemē ir laba attieksme pret Latgali, latgaļiem — pret mums un vidzemniekiem, utt. Pie kam uzskatu, ka par šiem jautājumiem vispirms ir jāspriež cilvēkiem tepat uz vietas, nevis kaut kur Rīgā.
Mums “Latvijas attīstībai” partijas programmā tas vienmēr ir bijis viens no oficiālajiem pamatprincipiem: “Latvija nav tikai Rīga!” Paskatoties uz šobrīd valstī daudzviet redzamo atpalicību, esmu atsaucies aicinājumam kandidēt uz Saeimu, jo mums vajag attīstību, virzību uz priekšu. Ir brīži, kad vajag izkāpt no savas personīgās “komforta zonas”.
